2013. gada 11. septembris

Pirmā diena - pārbrauciens ar prāmi uz Stokholmu

Pienācis 1. jūlijs. Valda neliels satraukums par manu kreiso kāju, kura tika satraumēta sagatavošanās, pārbaudes pārgājienā no Liepājas uz Kolku. Par citu neko nesatraucos, kaut kolēģi un paziņas ir bažīgi, ka braucu viens pats un arī valodu nezinu. Brauciens no Liepājas uz Rīgu ir veiksmīgs, kaut gan ceļa remontu dēļ autobuss kavējas par vairāk kā pusstundu. Laiks man ir rezervē un Rīgā vēl jānopērk guļammaiss un mazā somiņa, kur salikt sīkumus. Vēl pārtikas veikalā nopērku ūdeni, maizi, desu, bulciņas un, sakraujot to visu jau tā pilnajā somā, tās smagums kļūst ievērojams, it kā tur būtu sakrauti akmeņi. Svēris gan pagaidām neesmu, bet liekas, ka kādi 20 kilogrami varētu būt. Izstaigājoties pa Rīgu kādus 7 km, ir nojauta, ka viegli nebūs. Esmu sasniedzis Rīgas pasažieru ostu. Nobildēju prāmi no ārpuses un dodos iekšā.
Ar prāmi, kurā ir nakšņošana, braucu pirmo reizi. Izdodas visu paveikt bez personāla palīdzības. Piereģistrējoties pašapkalpošanās terminālī no tā izkrīt mana biļete, kuru noskenējot var tikt kuģī un savā kajītē un kupons 50% atlaidei alum vai sidram, kuru gan nedomāju izmantot, jo uz kuģa tāpat viss ir dārgs, arī rēķinot kopā ar atlaidi.
Kajītē satieku puisi no Zviedrijas, kurš runā arī labi angliski. Viņš ir bijis Latvijā atvaļinājumā uz nedēļu ar draugiem, bet tie lido ar lidmašīnu atpakaļ. Viņš brauc uz Latviju, jo te viss ir lētāks un arī klubi ir atvērti katru dienu, ne tikai piektdienās un sestdienās. 
Es eju laukā uz klāja skatīties, kā kuģis brauc laukā pa Daugavu no ostas. Uztaisu pāris foto, sagaidu, kad izbraucam no ostas jūrā un eju atpakaļ uz kajīti.
Atklātā ūdenī arī vējš pūš stiprāk, un ārpusē vairs nav tik patīkami. Dodu ziņu arī mājiniekiem, ka ar mani viss OK. Atgriežoties pie kajītes, divi puiši nesekmīgi mēģina atvērt manas kajītes durvis. Izrādās mūsu kajītē aizpildītas arī abas atlikušās vietas. Viņu biļetes nez kāpēc durvis never vaļā, tāpēc es atveru ar savējo. Viņi ir no Lietuvas un brauc uz Zviedriju, lai tālāk nokļūtu Norvēģijā, kur viņiem strādā vecāki. It kā ciemos, bet laikam arī meklēt darbu. Puisis no Zviedrijas  iestiprinās ar Finlandia un saka, ka pat te uz kuģa viss esot krietni lētāks nekā Zviedrijā. Piedāvā man arī iedzert. Pirmajā reizē atsakos, otrajā piekrītu uz vienu glāzi. Parunājam vēl par šo un to, un es dodos paskatīties, kas notiek laukā uz kuģa. Tur satieku lietuviešus no mūsu kajītes, iedzeru alu ar viņiem un uztaisu foto.
Parunājamies un es dodos vēl pastaigāt pa kuģi. Lietuvieši arī māk angliski un  puisis no Zviedrijas  teica, ka zviedri ap 80% brīvi runā angliski. Uz kuģa ir bezmaksas Wi-Fi internets, pasēžu internetā, un pēc brīža iet garām  puisis no Zviedrijas  ar lietuviešiem. Viņi iet gaidīt loterijas rezultātus uz klubu, kur izlozē dažādas balvas starp loterijas biļeti nopirkušajiem pasažieriem. Mani arī aicina līdzi. Visi turpina ar alu, un es arī pa vakaru izdzeru vairākus alus un izlietoju arī savu 50% atlaides kuponu, kuru sākumā domāju neizmantot. Tika iemēģināta arī deju grīda. Loterijā nepalaimējās, un tā mēs visu vakaru pavadījām te vienā, te otrā uz kuģa esošajā klubā. Kuģis bija diezgan patukšs. Ap pustrijiem naktī mums bija gana, lietuvieši vēl kaut kur klīda apkārt. Atgriežoties kajītē,  puisis no Zviedrijas  man prasīja man, lai es paskatos vai sviestmaizes, ko viņš pircis veikalā, ir ar vistas gaļu. Es uzreiz sapratu, ka viņš baidās no cūkgaļas, un viņš apstiprināja, ka ir musulmanis. Vispār jau tikai pēc tam ieskatoties, varēja nojaust, ka viņš nav vietējais, bet varētu būt no kādas musulmaņu zemes. Viņš man vēl prasīja, ko es domāju par musulmaņiem un ar ko manuprāt viņi atšķiras no kristiešiem, uz ko es atbildēju, ka neesmu reliģiozs un man nav viedoklis šajā jautājumā, lai beigtu runāt par šo tēmu. Vispār cik zinu, tad musulmaņiem alkohols nav atļauts, un palika neomulīgi vienā kajītē ar piedzērušos musulmani, bet vispār jau tas puisis no Zviedrijas bija ļoti labs cilvēks. Miegs šonakt nebija no tiem labākajiem, un bez pārsteigumiem jau arī neiztikt. Pamodos naktī no skaņas, ka līst ūdens. Apkārt bija tumšs un sākumā domāju, ka puisis no Zviedrijas nav ticis līdz tualetei. Pēc tam viņš vēl nemācēja atrast savu gultu un bija plānojis gulēt manas gultas kājgalī. Ieslēdzu gaismu un uzprasīju, kas notiek, un viņš sapratis, ka nav savā gultā, pārvācās uz savējo. Kaut kad pa nakti uzradās arī abi lietuvieši. Varbūt kādu stundu dabūju iemigt. Kas to būtu domājis, ka brauciens ar prāmi izvērtīsies tā. Biju iedomājies, ka mierīgi vērošu jūru un kārtīgi izgulēšos.

TURPINĀJUMS

SĀKUMS

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru