Piektā diena - turpinu pārgājienu pa Kungsleden taku

Labrīt. Otrais rīts pamostoties teltī. Naktī atkal bija diezgan auksti pat ar jaku mugurā. Nezinu cik grādi varēja būt laukā nakts laikā, bet vēlāk nospriedu, ka varēja būt ap 8 grādiem. Laika prognozēs gan naktī rādīja ap 5 grādiem. Varbūt arī pie zemes tāda temperatūra varēja būt, precīzi nezinu. Šodien piecēlos laicīgi ap 08:00 un netālu esošās teltis jau bija nojauktas un cilvēki jau bija aizgājuši vai taisījās iziet. Man vēl brokastis un jāsapakojas. Jau no paša rīta odi arī bija jau parādījušies, kas atturēja no mazgāšanās upē, un bija arī diezgan auksti. Vispār šī vieta man palika kā mīkla, kā vietā, kur nav ne krūmu, ne koku un arī sniegs vietām saglabājies, un ir pilnīgs klajums, var būt tik daudz odu. Tā nu nomazgāju tikai muti, un ap 10:00 biju gatavs doties, kas bija krietni agrāk nekā vakar.

Šodienas maršrutā ir arī trīs geocaching slēpņi, kurus plānoju apmeklēt. Taka atkal ved nedaudz kalnā, un arī ceļotājus šeit jau redz mazāk. Agrāk izejot, redzu pāris teltis pa ceļam takas malā ar ceļotājiem, kas vēlējušies ilgāk atpūsties. Viena telts arī uzkalniņa galā. Skats jau no turienes labs, un arī odi lielākā vējā netraucē, bet riskē, ka vējš var salauzt telts konstrukciju. Šeit arī ir pirmais no slēpņiem, kurš ir tik pat kā takas malā un viegli tiek iekarots. Pa ceļam atkal apdzenu dažus ceļotājus, bet viens vīrs gados ar trekinga nūjām liekas, ka pārvietojas tik ātri kā teleportējoties. Būšu nogājis jau ap 10 kilometriem šodien. Aprunājos ar diviem zviedriem, viņiem līdzi ir arī ģitāra, ko uzspēlēt, bet neparocīgi jānes rokās visu laiku. Esmu nogājis pusi no šodien ejamā ceļa, un šeit ir kalnu mājiņa Tretja, kur palikt pa nakti, bet veikaliņš gan šeit nav. Šī mājiņa ir tikai kādus 13 kilometrus no iepriekšējās, bet tādā atpūtas režīmā vai cilvēkiem gados, ejot pa kalniem, tāds attālums ir tieši laikā priekš vienas dienas. Kā jau rakstīju, vakardienas lielo attālumu varēja saīsināt ar laivu. Šeit netālu no šīs kalnu mājiņas ir kārtējā straujā kalnu upe un arī kalns, kurā var uzrāpties.

Nogāze diezgan stāva un akmeņaina, bet augšā tikt var. Tur ir arī otrais slēpnis, kuru es arī gribu atrast. Tiku pāri kalnu upei, laipojot pa akmeņiem, un otrā upes krastā atstāju mugursomu, un sāku kāpt kalnā, kas ir apmēram 300 metrus augsts.

Kāpums ir stāvs, un viegli nav, brīžiem arī bīstami izskatās, ka varētu sākties kāda akmeņu lavīna, bet veiksmīgi tieku virsotnē. Augstums šeit ir kādi 1200 metri. Pierakstos geocaching slēpnī, šogad esmu pirmais. No šī kalna paveras ļoti plašs un labs skats.

Izbaudīt gan to ilgi nav lemts, jo sāk līt lietus. Mākoņi savilkās pusstundas laikā, un man lejā palika soma neapsegta, un pašam arī nav lietus drēbes līdzi, tāpēc ātri jākāpj lejā pēc lietus drēbēm un jāglābj somu. Lietus pieņemas spēkā, palielinu tempu un uzspēju tikt līdz somai pirms lietus bija to samērcējis. Uzvelku lietus jaku un somai pārvalku, kad sāk līt diezgan spēcīgi. Kā jau vakar solīja prognozēs, ka iespējamas lietusgāzes. Tulkojot vārdu lietusgāzes no angļu valodas tieši, sanāk lietus dušas J.

Šodien vēl plānoju noiet kādus 12 kilometrus, un nakšņot aiz nākošās kalnu mājiņas Sälka. Atkal satieku tos pašus zviedrus, viņiem iešana padodas labāk kā man, bet viņi bija gaidījuši savu draugu, tāpēc es biju viņiem priekšā. Viņi aizgāja paglābties no lietus uz šo kalnu mājiņu Tretja. Tālāk eju viens pa lietu, un citus gājējus neredz. Ļoti sāk gribēties pusdienas, un būtu jau arī laiks, bet, tā kā līst lietus un viss sapakots, un lai nesaslapinātu mantas, neko vaļā vērt nevar. Cerams, ka lietus drīz mitēsies. Mēģinu izsalkumu remdēt ar ūdeni, bet tas ir tikai uz īsu laiku. Šeit būs augstākais punkts visā takas laikā apmēram 1100 metri. Tur bieži ir sniegs saglabājies, un ir jābrien pa to, bet šogad uz takas sniega nav, tikai takas malā brīžiem parādās. Zinātāji teica, ka šogad sniegs esot ļoti maz šajā laikā un citus gadus esot krietni vairāk.

Es jau zināju, ka takas augstākajā punktā, kalnu pārejā ir uzcelta neliela mājiņa, kur var paglābties no lietus. Tur ir galds ar soliem un krāsniņa. Palikt pa nakti, izņemot ārkārtas situācijās, tur nav atļauts, bet uz pāris stundām uzkavēties var. Tur varēšu novilkt slapjo jaku un paēst, vēderam nedaudz jāuzgaida, vēl pāris kilometri. Pēc brīža satieku vēl vairākus pretimnācējus, un kalnu pāreja ar mājiņu arī jau redzama. Sasveicinoties ar sešiem pretimnācējiem, izdzirdu pazīstamu valodu – krievu. Vēl mirklis, un esmu kalnu pārejā un varu paslēpties no lietus mājiņā. Šeit jau četri cilvēki ir priekšā, divi no Zviedrijas un pāris no Vācijas. Novelku slapjās drēbes un varu papusdienot. Parunājamies par visu kaut ko, pāris no Vācijas solās braukt ekskursijā uz Latviju, kad pie mums ieviesīs eiro. Šeit ir arī viesu grāmata, kur var ierakstīties. Neviens ceļotājs no Latvijas šogad nav ierakstījies. Es pierakstos viesu grāmatā un sāku rakstīt arī šo aprakstu, lai vakarā mazāk darba. Debesis pamalē kļūst gaišākas, kas vieš cerību, ka lietus drīz varētu mitēties. Pēc brīža uzrodas vēl trīs cilvēki mājiņā, jau iepriekš satiktie zviedri, šoreiz jau trijatā. Aprunājamies, un lietus ir jau pārstājis līt. Mājiņā pavadīta vairāk kā pusotra stunda.

Izeju laukā, šeit ir arī pēdējais šodienas geocaching slēpnis, atrodu to un parādu, un pastāstu arī vienam no zviedriem par geocaching. Viņš kaut ko jau bija par to dzirdējis. Vēl parunājos ar vācieti, viņi arī paliek teltī nostāk no kalnu mājiņām, jo grib mieru un klusumu, bet kalnu mājiņās ir pieejamas tikai kopējās istabas pa sešiem. Visi taisās uz iešanu. Es izeju pirmais. Pa ceļam pieeju arī pie meditācijas vietas padomāt labas domas. Šī ir trešā meditācijas vieta, kuru redzu kopš takas sākuma.

Līdz nākošajai kalnu mājiņai ir apmēram 9 kilometri, tos noeju bez apstājas, un neviens mani neapdzen.

Brīžiem iesāpas kāja, bet, tikai tā atgādinot, ka nevajag pārpūlēties. Pie Sälkas kalnu mājiņas saceltas teltis, un tiek baudīti pirtiņas prieki, divi kailie no saunas iebriduši blakus esošajā upē. Eju ielūkoties veikaliņā.

Nopērku bundžiņu colas un šokolādi, par to samaksājot apmēram piecus latus. Jāuzņem kalorijas, enerģija tiek tērēta krietni vairāk nekā uzņemta. Saimniece arī te ir laipna, piedāvājās uzcienāt mani ar limonādi un sukādēm ar kuskusu enerģijai. Rītdiena man ir atvēlēta vienas dienas pārgājienam nost no Kungsleden takas uz vietu, kur cilvēki reti parādās. Izstāstīju par maniem plāniem rītdienai saimniecei, izpētīju karti, uzjautāju par telts vietām un laika prognozi. Rīt sola apmākušos laiku bez lietus, bet uz vakaru skaidrošoties. Atvados un eju nost no Kungsleden takas rītdienas plānotā pārgājiena virzienā.

Gribu šeit netālu celt telti, jo ir jau vakars, šodien noiets krietns gabals un arī odi sāk nelikt mierā, bet saimniece teica, ka labas telts vietas būs ne ātrāk kā pēc pusotras stundas gājiena. Eju gar kalnu upi, šeit bija jābūt takai, bet taku neredzu. Priekšā vēl neliela straumīte, kuru šķērsoju ar plikām kājām, novelkot kurpes, jo bija iespēja tās piesmelt. Šeit arī atrodu pieņemamu vietu teltij, un no uzkalniņa atpakaļ ir redzama arī Sälkas kalnu mājiņa. Uzceļu telti, un pēc pusstundas sāk līt lietus un pārstāja tikai kaut kad uz rīta pusi. Šodienas lietus pa dienu pārbaudīja, cik labi savu darbu dara lietus jaka un somas pārvalks, un jāsaka, ka ūdens nekur iekšā netika. Šodien nakšņošanas vietā augstums ir jau 900 metri, un saģērbos uz nakti kārtīgi, jo būs auksti. Šodien noieti apmēram 25 kilometri, un pagaidām turos pie plāna. Arī pie šīs telts vietas blakus ir upe, kas šalc kā jūra un atgādina manu pārgājienu no Liepājas uz Kolku. Aizmiegu klausoties, kā lietus lāses dauza telts jumtu.

TURPINĀJUMS

CETURTĀ DIENA