2013. gada 16. septembris

Ceturtā diena - turpinu pastaigu pa Kungsleden


Naktī bija nedaudz vēsi, guļot t-kreklā, nākamo nakti būs vēl kaut kas jāuzvelk. Piecēlos vēlu ap 10:00. Kamēr uzvāra brokastis, paēd, sataisās, sapako somu un nojauc telti, paiet gandrīz divas stundas. Kamēr taisījos kādi pieci ceļotāji pagāja man garām. Jau iepriekšējā vakarā domāju šodien iet uz blakus esošo kalnu upi mazgāties, un tā nu prom uz upi bariņā nē, viens.
Ūdens protams ļoti auksts, bet svaiguma sajūta laba.
Uzpildīju dzeramo ūdeni un devos ceļā. Šodien jānoiet kādi 22 kilometri. Plāns nakšņot tāpat kā šodien pāris kilometrus aiz nākošās kalnu mājiņas Alesjaure.
Taka šodien sākumā iet kalnā, augstuma metri nomainās no 500 līdz 800, līdz ar to paliek aukstāks, un pazūd koki šajā augstumā. Atpakaļ skatoties paveras labs skats no kalna. Uztaisu pāris bildes. Taka ved pa ieleju, un no kalniem kūstošais sniegs kūstot veido ūdenskritumus, kas dzirdami ļoti tālu, skaņa ļoti līdzīga kā jūras šalkoņa, un šī skaņa jau mums, kas dzīvo pie jūras, ir labi pazīstama.
Šodien ejot es apdzenu vairākus ceļotājus, kas takas malā atpūšas pauzītēs. Visi sveicinās. Pārsvarā iet pa diviem, bet ir arī kompānijas pa trim, četriem un pat pieciem un arī solo ceļotāji un ceļotājas. Visi jau sagatavojušies lietum, somas apklātas ar lietus pārvalkiem, bet lietus pa visu dienu nobirdināja tikai dažas piles. Aprunājos ar diviem dāņiem, viņi arī zina šo to par Latviju, paši šodien esot apmaldījušies, jo gribējuši noiet kaut kur sāņus. Tāpēc vislabāk, ja ir GPS, bet es lasīju, ka tā esot viena no kļūdām paļauties tikai uz GPS, jo var sabojāties un beigties baterijas, kas nevar notikt ar papīra karti. Man būtu jāiztērē ap 30 LVL, lai iegādātos topogrāfiskās kartes visam apgabalam, kuru plānoju noiet. Varu iztērēt to labāk un noriskēt tikai ar GPS. 
Pusceļā domāju ņemt pusdienu pauzi, tā arī daru atpūšos uz paēdu. Taka tālāk līdz kalnu mājiņai ved gar ezeru. Redzu arī divus makšķerniekus. Šeit ir iespēja izsaukt arī laivu, kas aizved līdz kalnu mājiņai kādus 5 kilometrus, tiem, kas ir pārāk noguruši, lai tiktu līdz galam saviem spēkiem.
Tālāk ejot samērcēju kājas vietā, kur laipa bija nokalpojusi savu laiku un salūzusi un vēl kādā vietā, kur bija lieli dubļi un laipas vispār nebija. Redzēju arī kādu vietējo iezemiešu apmetni, šaubos gan vai arī ziemā tur dzīvo, kad sals līdz 40 grādiem un sniegs pāris metram.
Drīz ar redzama kalnu mājiņa Alesjaure. Blakus arī tāds neliels vasaras māju ciemats pie ezera, kur vizināties ar laivām. Arī šeit ir pieejams veikals kalnu mājiņā, un domāju to apciemot, kaut gan šobrīd man nekā netrūkst. Nopirku mazo kolas bundžiņu, cena sešas reizes lielāka nekā pie mums veikalā. Tur pat pie kalnu mājiņas izdzēru kolu un pārvilku zeķes, jo tās bija slapjas. Virs kalnu mājiņas ir arī kaut kādas antenas, tā ka kaut kādi sakari te tomēr ir.
Parunājos ar saimnieku par laika prognozi rītdienai. Viņš zināja, ka sola ne tik jauku laiku kā šodien, vietām iespējamas lietusgāzes.
Atvados un dodos tālāk, vēl kādi trīs kilometri jānoiet līdz telts vietai. Šeit takas malā saglabājies vēl sniegs. Redzu jau vienu telti, bet man vēl nedaudz jānoiet, līdz sākšu skatīties, kur celt telti. Pie lielākas upes atkal jau divas teltis priekšā, un arī es savu šeit domāju celt. Pēc neilgas meklēšanas atrodu telts vietu. Vietām telts vietas ir grūti atrast, jo pamats ir nelīdzens un akmeņains. Arī šeit apstājoties nez no kurienes uzrodas odi un sāk uzbrukt. Telts vienā momentā ir gatava, kas ir glābiņš no odiem. 

Tagad vakariņas un atpūta. Šodien vēl par spīti odiem bija spēka iziet laukā no telts pabaudīt apkārtni.

 
Endomondo atkal uzrāda aptuveni, šodien tika pieveikti apmēram 24 kilometri.

TURPINĀJUMS

TREŠĀ DIENA

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru