Pastaiga Norvēģijas kalnos - sestā diena

Plāns celties agrāk kā iepriekšējās dienās, lai varu laicīgi iziet. Pa nakti guļu labi. Pieceļos stundu agrāk kā citās dienās un nedaudz pāri desmitiem esmu gatavs ceļam. Laiks arī labs, brīžiem caur mākoņiem parādās saule.  

Uzsākot iet, aizmugurē redzu četru cilvēku kompāniju, bet mans temps ir lielāks un ātri aizmūku no viņiem. Šodien kājas sausas salīdzinājumā ar citām dienām, iet ir ērti.

Taka sākumā iet kā pa klinti, taisnu kā galds, varētu pat padomāt, ka te izliets betons.

Netālu no takas ir arī daži norvēģu vasaras namiņi, pat valsts karogs izkārts pie mājas.

Satieku arī vienu pretī nācēju, sasveicināmies. Šeit pa ceļam ir arī kalnu māja, kur var palikt pa nakti un nopirkt pārtiku.

Ticis līdz šim namiņam uztaisu pusdienu pauzi. Apskatu namiņu, neviens šobrīd uz vietas nav. Kādu laiku jau sācis smidzināt lietus, bet ļoti nedaudz, gandrīz nemanu.

Šeit taka pagriežas, šķērsoju pa tiltu upi. Tālāk takas priekšā neliels grāvis, ir jābrien, noauju kurpes un ātri esmu pāri.

Vēl daudz jāiet un atkal jākāpj kalnā. Pagaidām, kā no rīta, sniegs uz takas nav, bet, kāpjot augstāk kalnā, tas atkal sāk parādīties.

Zem sniega šur tur redzamas upes, bet vietās, kur sniegs virs upes ir plānāks, tas maina krāsu uz tumšāku un var nojaust, kas tur iet nav droši. Vietām, kur iestaigāta taka sniegā, jau izveidojies caurums sniegā, tad ir jāveido jauna taka pavirzoties uz vienu vai otru malu. Šodien ļoti labs noskaņojums, ka nemanot visu laiku dungoju dažādas dziesmas.

Vēl pirmajā dienā, kad sāku iet pa kalniem un sniegu, dziedāju par ziemeļmeitu.

Pēc laika atkal jābrien pāri upei, tas man problēmas vairs nesagādā.

Pārbrienu un eju tālāk, un atkal jābrien, visu laiku tik spēj aut nost apavus.

Vairāk gan kartē upes nemanu un tā arī ir.

Šodien laiks arī liekas siltāks, uz vietas stāvot arī odi grib papusdienot un pat ejot pa sniegu, odi nezin no kurienes uzrodas. Interesanti.

Sniegs paliek arvien vairāk, arī augstums visu laiku pieaug ejot kalnā. 

Ir doma palikt kalnu namiņā, kas būs pēc kādiem pāris kilometriem, jo apkārt ir daudz sniegs un ar teltsvietu būs švaki, aukstums arī te augstumā varētu būt lielāks.

Jau pāris kilometrus no namiņa var saost dūmu smaku, kāds kurina krāsniņu.

Drīz esmu arī klāt, te izskatās tīri ziemīgi, tikai klintis un sniegs. Augstums jau 1350 metri virs jūras. Šodien kā ierasts atkal nostaigāti 20 kilometri.

Šis namiņš izrādās populārs, vairāki ceļotāji jau priekšā.

Mājiņu pieskata sieviete ar suni.

Man vieta arī atrodas, varēšu pagulēt gultā pārmaiņas pēc. Te jau ir kādi septiņi cilvēki. Sākumā pārģērbjos un atlaižos gultā nedaudz atpūsties. Virtuvē pie galda notiek aktīvas sarunas, sākumā pat nedaudz nožēloju, ka izvēlējos palikt namiņā, jo daudz cilvēku te. Pēc apmēram stundas eju veidot sev vakariņas, aprunājos ar citiem, te viens ceļotāju pāris no Vācijas un divas sievietes tepat no Norvēģijas. Viena no sievietēm zin arī krievu valodu, nedaudz parunājam arī pa krieviski, tā jokodamies. Pierakstos viesu grāmatā. Par laika prognozi neviens neko nezin, prasu arī par taku, kur iešu rītdien, bet nav ziņu, cik labi tā taka ejama.

Kāds pirms pāris dienām esot tur arī gājis un atpakaļ nav nācis, tātad kaut kur jau ticis, diezgan loģiski. Šeit ir arī karte, paskatos, ka šodienas maršrutā ir atzīmētas divas vietas, kur bridu pāri upei un rītdienas maršrutā arī uzrādās divas vietas, kur jābrien. Tad jau eju uz istabu un pierakstu dienas notikumus. Kādu laiku vēl virtuvē dzirdamas sarunas, bet palēnām visi pieklust. Istabā, kurā es guļu, ir četras gultas, un viena gulta vēl palika brīva. Sega nu gan silta šeit un matracis ļoti ērts.