2013. gada 7. oktobris

Septītā diena - gājiens līdz Kebnekaise kalnu stacijai

Šodien atkal ceļš vedīs nost no Kungsleden takas. Iešu uz kalnu staciju, kas atrodas Zviedrijas augstākā kalna Kebnekaise (2101m) pakājē. Pamostos 08:00, līst lietus, kā arī neesmu izgulējies, tāpēc neceļos un guļu tālāk. Telti biju uzcēlis nelīdzenā vietā .Vienmēr pirms telts celšanas apguļos un pārbaudu, vai vieta būs laba, bet nezinu, kāpēc, uzceļot telti, tomēr biju trāpījis uz nelīdzenumiem. Piecēlos tikai pēc desmitiem, nedaudz sāpēja galva, un lietus bija pārstājis līt. Izlīdu no telts pēc ūdens brokastīm. Nopurināju telti no lietus lāsēm, bet atkal sāka līt lietus un celties vējš. Kamēr gatavoju brokastis, vējš tā auroja un uz telts spēlēja kā uz uzvilktas ģitāras stīgas. Likās, ka tūlīt kaut ko noraus vai salauzīs. Plāns tādam gadījumam nebija, es teltī ar degošu plītiņu un karstu ūdeni, bet par laimi viss izturēja. Paēdis brokastis, ātri kravāju mantas, jo lietus atkal bija pārstājis līt un stiprais vējš telti nožāvējis. Turpmāk lietus nelija un pat brīžiem starp mākoņiem uzspīdēja saule.
Šodien atkal jānoiet diezgan daudz, ap 26 kilometriem. Parunājos ar divām zviedrietēm par nūjām, kā tās palīdz iešanā un vēl par šo to. Te atkal bija būda, kur paslēpties no lietus un vēja. Tur kāda zviedriete stāstīja, ka reiz kāda meitene esot paņēmusi tik daudz mantas līdzi, ka nevarējusi panest, un tad gājusi pa divām reizēm. Aiznes daļu mantas, noliek un tad iet pakaļ otrai daļai. Novilku virsjaku, jo saulē karsti ātri ejot.
Šeit netālu ir arī viens geocaching slēpnis apmēram vienu kilometru nost no takas. Eju tam pakaļ. Pusceļā nolieku somu, aizeju līdz slēpnim, pierakstos. Atpakaļ nākot, saule sildīja, tāpēc izdomāju upē nomazgāties, kamēr siltāks laiks.
Tālāk taka nogriežas no Kungsleden un ved kalnā uz Kebnekaise kalnu staciju. Diezgan grūts posms, visu laiku kalniņi augšā un lejā.
Šodien satikti ļoti maz citu ceļotāju. Kilometri skaitās ļoti lēni, ejot pa kalniņiem.
Netālu ieraugu ūdenskritumu un eju to apskatīt tuvāk. Šodien pusdienas vēl neprasās un nolēmu noiet līdz galam bez pauzēm. Pūš spēcīgs vējš gandrīz nost no kājām, bet par laimi no mugurpuses.
Taka visu laiku ved pa akmeņiem un starp stāvām kalnu nogāzēm, un šeit jūtama tāda šaurība, salīdzinot ar iepriekš redzētajiem plašumiem.
Satieku pāri no Vācijas, ar kuriem biju ticies jau divas dienas iepriekš, atzīstam, ka pasaule ir maza. Viņi iet lielā atpūtas režīmā, to ko es noeju vienā dienā, viņi iet divas dienas. Kādus divus kilometrus pirms finiša sāk līņāt lietus, bet tikai nedaudz. Tā kā lietum neesmu sagatavojies, pielieku vēl soli, lai ātrāk būtu galā. Šeit kalnu stacijā ir ļoti daudz cilvēku, kā bišu stropā un gandrīz visi tēmē iekarot šo augstāko virsotni Zviedrijā. Šeit beidzot pēc piecu dienu pārtraukuma ir mobilā telefona zona, un varu sazināties ar mājiniekiem. Te derīga ir tikai LMT karte, jo Tele2 un Bitei nav līguma ar vienīgo šeit esošo Telia operatoru. Iepērku veikalā našķus un dodos meklēt telts vietu. Telti var celt jebkur, bet jābūt vismaz 150 metru attālumā no kalnu stacijas ēkām. Visās vietās, kur pamats ir līdzenāks, ir uzceltas teltis. To ir vairāki desmiti.
Es piemērotu vietu teltij atrodu nostāk no pārējiem nelielu bērzu audzītē, kur ir neliels aizvējš un nav jābaidās, ka vējš salauzīs telti. Rītdien, ja būs labs laiks, arī es mēģināšu doties uz Zviedrijas augstāko virsotni. Gājiens uz virsotni un atpakaļ aizņem apmēram 10 stundas, un visi kalnā iet bez lielajām somām, visu lieko atstājot šeit lejā teltī. Laiks paliek arvien draņķīgāks, un tā vien liekas, ka pie vainas ir šī tuvumā esošā virsotne.

TURPINĀJUMS

SESTĀ DIENA

3 komentāri:

  1. Seiks, Raimi! Apsveicu! Paldies par aprakstiem, es tur nekad nebūšu reāli, taču no Taviem aprakstiem ceļoju virtuāli! LAI TEV IZDODAS! UN LABVĒLĪGU LAIKU!
    Iveta

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. au.... neparādās mani dati.. Bijusī kolēģe no LTC Iveta L.

      Dzēst
    2. Sveiciens tev arī, un paldies par vēlējumiem.

      Dzēst