Desmitā diena - pirmais laivu posms uz Kungsleden takas

No rīta atkal līst lietus, tāpēc noguļu līdz desmitiem, negribēdams atkal izlīt kā vakar. Tepat blakus ir kalnu mājiņa Kaitumjaure ar veikaliņu. Blakus ir ezers nelielu kalnu ieskauts.

Telts vieta bija ļoti laba, pa nakti bija silti un biju labi izgulējies. Šodienas gājienu sāku vēlu tikai pirms divpadsmitiem. Kalnu mājiņā iepērkos veikalā un runājos ar saimnieci. No Latvijas šogad vēl nevienu nebija satikusi, bet iepriekš esot manīti. Esot reiz ciemojušies arī ceļotāji no Āfrikas kontinenta, valsts bija kaut kur Āfrikas vidienē, neatceros vairs tieši kura. Noprasu informāciju par uz takas sekojošo laivu posmu. Rītos un vakaros par 150 kronām (12 lati) pāri ezeram brauc motorlaiva. Es zinu, ka ezera platums nav liels, apmēram viens kilometrs un šeit ir pieejamas arī speciālas ceļotājiem domātas airu laivas, kuras var izmantot bez maksas, tikai jāievēro noteikumi. Katrā krastā vienmēr jābūt pieejamai vismaz vienai laivai. Uz vienu ezeru ir trīs laivas, un tas sanāk, ka vienā krastā būs divas laivas, bet otrā viena. Ja gribi tikt pāri no krasta, kurā ir tikai viena laiva, tad tu drīksti airēties pāri ezeram ar vienīgo šajā krastā esošo laivu, bet no otrā krasta tev ir jāatvelk viena laiva pavadā, kuru atstāt šajā krastā. Sanāk airēt pāri ezeram trīs reizes, vienu reizi velkot laivu no otrā krasta. Ja krastā, no kura gribi tikt pāri ezeram, ir divas laivas, tad ar vienu laivu vari droši airēt pāri un atpakaļ nekas nav jāved, jo noteikums, ka katrā krastā jābūt vismaz pa vienai laivai, tiek izpildīts. Ir jālieto arī glābšanas veste, un pēc laivas lietošanas tā jāizvelk krastā un droši jānostiprina, lai vējainā laikā neieskalo laivu ūdenī.

Labi, ka šo taku iet abos virzienos, savādāk vienmēr krastā, no kura nāc, būtu tikai viena laiva. Līdz ezeram vēl kādi deviņi kilometri jāiet. Lietus ir pārstājis līt un pie upes uztaisu nelielu fotografēšanos. Kilometri skaitās ātri un ap trijiem esmu netālu no ezera.

Tuvojoties ezeram, gribas ātrāk uzzināt vai manā krastā būs divas laivas vai tomēr viena. Pie ezera ir arī kalnu mājiņa Teusjaure, kur palikt pa nakti.

Ezers ir ielejā, un, lai pie tā tiktu, ir jākāpj lejā pa diezgan stāvu nogāzi, kas ir akmeņaina un maniem ceļiem tā nepatīk.

Ezeram var saskatīt otru krastu, bet šo nevar redzēt, jo stāvajā nogāzē ir koki un tie aizsedz skatu.

Ar fotokameras pievilkšanas funkciju izdodas saskatīt, ka pretējā krastā ir divas laivas un tas nozīmē, ka jāairē trīs reizes.

Sākot kāpt lejā ieraugu, ka no mana krasta ar vienīgo šajā krastā esošo laivu trīs cilvēki airē pāri ezeram. Ceru, ka viņi ievēros noteikumus un vienu laivu no otrā krasta atvedīs atpakaļ. Kamēr esmu nokāpis lejā, laiva jau tikusi pāri pusei.

Pretī nākam satieku saimnieku, viņš noprasa, no kurienes nāku un ko taisos darīt, atbildu, ka gribu tikt pāri ezeram, un viņš nosaka, ka motorlaiva būs pēc divām stundām un uz airu laivu jau gaidot viens pāris, un varbūt varu viņiem pievienoties, jo laivā, cik noprotu, ir vieta maksimums trīs cilvēkiem. Šobrīd laiva nav, bet tūlīt no otra krasta tikšot atvesta. Ezeru šobrīd šķērso trīs franči, kurus jau  redzēju laivā, nākot lejā pa nogāzi, un ceturtais gaida šajā krastā, kad viņam atbrauks pakaļ. Četriem cilvēkiem tāpat jātaisa divi braucieni, jo visi vienā laivā nevar iekāpt. Trīs pārbrauca pāri ezeram, viens palika tajā krastā un divi atbrauca atpakaļ, atvilka laivu priekš mums un savāca savu draugu, un atkal airējās pāri. Vienu reizi pārairēties pāri ezeram aizņem apmēram 20 minūtes. Iesāņus pūš spēcīgs vējš un pārairējoties pāri ezeram, vējš jau tevi ir aizpūtis un novirzījis no kursa. Franči atbraucot atpakaļ nepiestāja piestātnē bet apmēram piecdesmit metrus nostāk un līdz piestātnei atvilka laivu brienot pa ūdeni. Pārim, kuri arī airēsies pāri ezeram, nav iebildumu ņemt mani kompānijā. Kamēr franči vēl airējas, atkal pienāk saimnieks un vaicā par manām airēšanas prasmēm, un saka, ka airēšana pāri ezeram šādā vējā esot izaicinoša, atbildu, ka neesmu čempions, bet airējis esmu. Viņš saka, ja man ko vajagot, lai viņam prasot, bet smaidot piebilst, ka izņemot palīdzību airēšanā. Pāris, ar kuru airēsim kopā, ir no Čehijas, un viņiem arī ir ap 30 gadu, un viņi arī plāno ceļojumu uz kādām 25 dienām, un izskatās pēc rūdītiem ceļotājiem. Uzvelku vēl vienu jaku, lai vējā uz ezera nebūtu auksti un brauciens var sākties. Laivai ir divi airu pāri un tas nozīmē, ka viens sēž un vēro panorāmu, bet divi airē. Pirmajā reizē, es sēžu laivas aizmugurē, skatos apkārt un šūpojos viļņos.

Brīžiem viļņi laivu iešūpo tā, ka tikai nedaudz trūkst, lai laivā iesmeltos ūdens. Jāairē ir nevis taisni pāri ezeram, bet ieslīpi pret vēju, lai pretotos vēja radītai nobīdei no kursa un viļņi nebūtu tieši no sāna, un nešūpotu tik ļoti laivu. Vienu brīdi liekas, ka esmu iekulies bīstamā avantūrā ar diviem svešiniekiem, bet tomēr visi neairējam pirmo reizi un mākam arī noturēt pareizu kursu. Tiekot pāri pusei, ezers kļūst mierīgāks, jo esam kalna aizvējā, un vējam vairs nav kur ieskrieties.

Tikuši pāri, atstājam somas krastā, ņemam pavadā otru laivu un airējam atpakaļ, lai aizvestu laivu, ko atstāt otrā krastā. Šoreiz arī es airēju. Domāju, ka aizvest laivu brauksim divatā, jo trešais laivā ir kā lieka bagāža, bet pārītis ir nešķirams. Atpakaļceļā vējam būtu nedaudz jāpalīdz braukšanā, bet laiva, kuru velkam aizmugurē, braucienu padara nedaudz grūtāku. Airējot no visa spēka, uz priekšu kustamies, bet slodzīte uz rokām ir jūtama. Pēc laika jau atkal esam krastā, nostiprinām atvesto laivu piestātnē un atliek pēdējo reizi šķērsot ezeru. Atkal esamu pie airiem, un tā katrs divas reizes tiekam airēt. Kamēr mēs vedām atpakaļ laivu uz otro krastu, franči ir uzkūruši ugunskuru. Viens no viņiem bija piesmēlis kurpes un cenšas tās izžāvēt. Tikuši beidzot pāri, varam uzelpot, jo airēšana šodien beigusies.

Visi vāra un ēd pusdienas vai vakariņas, kā nu kurš. Tiek liktas lietā arī  makšķeres, bet neko noķert neizdodas. Kad stāvot uz vietas paliek auksti, atvados un visiem un dodos ceļā, šodien vēl jānoiet apmēram 15 kilometri, daudz, ja ņem vērā, ka pulkstenis ir jau pāri četriem.

Sākumā atkal taka ved kalnā, ārā no koku zonas un tālāk pa plašu ieleju.

Satieku vairākus pretimnācējus. Ja šie nācēji būtu bijuši pirms stundas, un būtu gribējuši airēt pāri ezeram, tad mums nebūtu jāairē trīs reizes pāri ezeram, jo viņi būtu tie, kas nogādā laivu atpakaļ otrā krastā. Bet tā šoreiz nesakrita. Šeit takas galā ir autobusa pietura un te noslēdzas/sākas, atkarībā no kuras puses iet šo taku, viens no Kungsleden posmiem. Man plāns šodien ir nakšņot kādu kilometru pirms šīs posma beigām, bet vēl līdz turienei ir jāaiziet.

Pusceļā atkal sāk līt lietus un es palēnām kļūstu slapjš. Lietus brīžiem pārstāj līt un ātrā tempā ejot drīz vien esmu galā un varu sākt meklēt telts vietu. Vienu telti jau pamanu, bet gribas noiet nedaudz zemāk, lai var paslēpties kokos, kur siltāks. Taka atkal ved lejup pa nogāzi, un telts vietu atrast nav viegli, bet tomēr izdodas atrast labu vietu. 

Šodien būšu nogājis kādus 26 kilometrus, un nogurums liek sevi manīt, bet rīt atpūtas diena un civilizācija.
TURPINĀJUMS

DEVĪTĀ DIENA

Endomondo līdz ezeram.  

Endomondo pēc ezera.