2013. gada 20. oktobris

Devītā diena - atgriežos uz Kungsleden takas

Rīts. Līst lietus, guļu un cerībā gaidu, kad lietus pārstās līst. Pāri deviņiem arī lietus ir pārstājis, tāpēc laiks celties. Vajadzēja celties agrāk un būt jau gatavībā iziet, kad lietus mitējas. Pametot telts vietu, atkal nedaudz sāk līņāt. Telts bija jānovāc galīgi slapja, tikai nopurinot lielākās lāses. Laiks īpaši neatšķiras no vakardienas, tikai vējš nedaudz rimies.
Izmantoju vēl Kebnekaise kalnu stacijas labierīcības, lai noskūtos un iečekoju internetā laika prognozi, kas nav iepriecinoša. Atrodu vēl šeit esošo geocaching slēpni un dodos atpakaļ uz Kungsleden taku, apmēram 14 kilometri. Sāk atkal celties vējš un stiprāk līt lietus. Sliktākie laika apstākļi, kas var būt. Virsjaka sāk izmirkt un jāsāk uzmanīt, lai zem virsjakas paslēptā somiņa ar fotokameru, maku un citiem sīkumiem nepaliek slapja. Laikus pamanu, ka jakas kabatās sāk krāties ūdens, un paslēpju telefonu iekšējās jakas kabatā, arī kurpes kļuvušas slapjas un no ūdensnecaurlaidības vairs nav ne vēsts, iekšā ūdens un žļerkst. Eju galvu nodūris un skatu kilometrus, jo vējš lietu šļāc tieši sejā, nedrīkst paiet garām vietai, kur taka pagriežas uz Kaitumjaure, kur atrodas nākamā kalnu mājiņa. Vējš pūš pa ieleju un paslēpties nav kur. Iegriežoties Kebnekaise kalnu stacijā, būšu izlaidis nelielu posmu no Kungsleden takas, kādus 6 kilometrus un vienu kalnu mājiņu Singi. Esmu sasniedzis pagriezienu uz Kaitumjaures kalnu mājiņu, un šeit sākas straujš kāpiens kalnā. Satieku pirmos pretimnācējus šodien, sasveicināmies ar smaidu, jo esam krietni slapji un izmirkuši lietū, un prieks, ka neesam no cukura.
Lietus laikā visas koka laipas ir ļoti slidīgas, neuzmanīgi liekot soļus pamanos vairākas reizes pakrist. Nekas nopietns, bet vienu brīdi tikai pamanu, ka kāja iesāpas vietā, kur agrāk nav sāpējusi, iespējams no kāda no kritieniem. Taka brīžiem pārplūdusi un nākas meklēt sausākas vietas, lai tiktu pāri.
Lietus sāk līt mazāk un ar pārtraukumiem, bet esmu slapjš un nevaru ne droši pusdienu pauzi uztaisīt, un arī fotokamera šodien gandrīz nav kustināta dēļ lietus.
Takas malā kalnā ir arī viens Geocaching slēpnis, sākumā domāju lietus dēļ izlaist, bet pieejot tuvāk, lietus nelīst, tāpēc uzkāpju pakaļ, un atkal sāk līt lietus. Nu jau esmu nogājis vairāk kā 15 kilometrus un esmu uz Kungsleden takas.
Lietus atkal ir pārstājis līt, un izmantoju brīdi, lai pārvilktu sausas zeķes, kājās esošās var izgriezt. Šis posms jau ir krietni mazāk populārs, visvairāk ietais posms ir no Abisko līdz Nikkaluoktai. Vēl jānoiet kādi četri, pieci kilometri, kad varēšu sākt meklēt telts vietu. Šī diena ir „izdevusies”, esmu slapjš,  neesmu neko redzējis, ejot ar nodurtu galvu, netiku pie fotografēšanas un pusdienām, bet esmu nogājis plānoto ceļu.
Ap septiņiem vakarā ceļu telti, šeit ir parādījušies koki, tas nozīmē, ka ir zemāks un pa nakti ir jābūt siltāk. Atgriezušies odi, kas nav redzēti nu jau trīs dienas. Esmu aptuveni kilometru no Kaitumjaures kalnu mājiņas, un rīt būs pirmais laivu posms, kaut kas vēl nepieredzēts uz šīs takas.
Atkal ik pa laikam līst lietus un laukā no telts nelienu, lai nesaslapinātu atlikušās sausās drēbes. Izžāvēt arī neko nevar, jāgaida saulīte. Šodien noieti apmēram 25 kilometri. Čau!

TURPINĀJUMS

ASTOTĀ DIENA

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru